LAT / ENG / RUS
< IEPRIEKŠĒJĀ VĒRTĪBA

LATVIJAS NAUDA

Dizaineri: Rihards Zariņš, Imants Žodžiks, Valdis Ošiņš, Gunārs Lūsis, Jānis Strupulis, Olga Šilova, Arnis Kleinbergs, Artis Zvirgzdiņš u.c. 

Latvijas teritorijā pirmās naudas zīmes (piemēram, Romas impērijā kaltais bronzas sestercijs) ieradušās pa t.s. dzintara ceļu pirmajos mūsu ēras gadsimtos.

Latvijas valsts nacionālā valūta – lati un santīmi – pie mums tiek ieviesta ar 1922. gada 3. augusta lēmumu.

Tolaik Latvijas Valstspapīru spiestuves pārvaldnieks ir ievērojamais latviešu grafiķis Rihards Zariņš. Viņš ir viens no LR ģerboņa attēla veidotājiem, lietišķās grafikas aizsācējs Latvijā, daudzu papīra naudas zīmju un monētu zīmējumu autors.

Izcilākais mākslinieka veikums šajā jomā ir nacionālā romantisma stilā darinātais sudraba pieclatnieks. Tautā iemīļots un dēvēts par "Mildu". 37 mm diametra monētas disku ar izteiksmīgo latvju tautumeitas profilu dāmas pārvērta modes lietā – velvētā, ar ažūru dekoru greznotā piespraudē. Bet garajā valsts okupācijas periodā R. Zariņa pieclatnieks kļuva par populārāko mūsu neatkarīgās valsts simbolu. (Austrijas Nacionālajā Vēstures muzejā Vīnē 20. gadsimta naudas vēstures kartē Latviju pārstāv tieši šī monēta.)

Atjaunotajā Latvijas valstī 1991. gada 13. martā tika pieņemts lēmums "Par Latvijas Republikas naudaszīmju izgatavošanu". Darbu sāka naudaszīmju sižetiskā risinājuma komisija, kura ar nedaudz mainītu nosaukumu darbojas līdz pat šim laikam; par Latvijas Bankas māksliniecisko konsultantu kļuva dizaingrafiķis Laimonis Šēnbergs. Kopā ar LB prezidentu Einaru Repši tika izstrādāta jaunās valsts naudaszīmju dizaina koncepcija, kurā uzsvērti divi principi:

  1. LR naudaszīmju grafiskajā dizainā atsakāmies gan no pasaulē tradicionālākā paņēmiena – uz visiem nomināliem izvietot portretus, gan arī no klasiskajiem, bieži papīra naudaszīmēs dominējošajiem t.s. giloša (savītu smalku līniju ornaments) zīmējumiem;
  2. nacionālās valūtas grafiskajam dizainam jābūt mūsdienīgam, netradicionālam, vienkāršam zīmējumam, kurš vizualizē Latvijai būtiskus, simboliskus sižetus.

Naudaszīmju grafisko projektu konkursam tika iesniegti vairāk nekā 20 priekšlikumi, no kuriem komisija par labāko atzina sietspiedes speciālista Valda Ošiņa un arhitekta Imanta Žodžika izstrādāto variantu.

Tā sadarbības rezultātā tapa Latvijas papīra naudaszīmju grafiskais dizains, kurā izmantoti populāri simboli, kas raksturo mūsu tautas un kultūras vēstures etapus: svētozols (Ls 5); likteņupe Daugava (Ls 10); latvju sēta (Ls 20); Hanzas pilsētu savienības locekle Rīga ar buru kuģi (Ls 50); nacionālās atmodas simbols Krišjānis Barons (Ls 100); latviešu sievietes – Latvijas zīme (Ls 500), kurā atveidots jau pieminētais R. Zariņa darinātais 5 latu monētas reversa attēls.

Santīmu un latu monētu grafisko dizainu izstrādāja dizaingrafiķis Gunārs Lūsis. "Sarkanās" un "dzeltenās" (1, 2, 5, 10, 20 santīmu) monētas reversā rotā etnogrāfiska ornamentika: piecas paralēli liektas šautras, kuras abos pusaploces galos balstās uz kvadrātveida zīmēm. Šīs ģeometriskās, vizuāli lakoniskās formas atbilstoši seno "latvju rakstu" stilistikai attēlo mūsu folklorā bieži pieminēto sauli, dienas ritumu, darba cēlienu.  

Savukārt 50 santīmu monētu rotā priedes stāds (meži), viena lata monētu – lasis (ūdeņi), divu latu monētu – govs (zeme).

Lai monētu klāstu veidotu bagātāku un interesantāku, no 2001. gada Latvijas Banka sāka izlaist īpašās viena lata apgrozības monētas mazās tirāžās. Arī to grafiskajā dizainā stingri tiek ievērota sākotnējā ievirze: vienkāršs, viegli uztverams un atpazīstams simbols, atbilstošs viena lata monētas izmēram un nominālam. Līdz 2009. gada beigām laisti klajā 14 šādi vienlatnieki ("stārķis", "skudra", "kliņģeris", "gailis", "sniegavīrs" u.c.).

Mūsdienās katra valsts izdod jubilejas un piemiņas monētas.

Tās ir dārgmetāla – zelta, sudraba u.c. monētas, speciāli veidotas un kaltas, nelielu tirāžu naudas vienības. Tieši šo naudas zīmju unikalitāti, kas spēj mūsu pieķeršanos materiālajām vērtībām apvienot ar augstas raudzes mākslu, Latvijas Banka ir likusi savas mērķtiecīgās rīcības pamatā.

Latvijas naudas zīme ir mūsu valsts kultūras zīme. Tā lakoniski var formulēt Latvijas Bankas metodiski virzīto un īstenoto procesu, kura rezultātā monētās iekaltais attēls ir gan mūsu kultūras tradīcijās sakņots tēls, gan vismodernākās tehnoloģijas, materiālus un stilistiskos paņēmienus iesaistošs grafiskais dizains.

Latvijas Banka regulāri saņem prestižāko starptautisko konkursu un organizāciju piešķirtās balvas (piemēram, par monētu "Millenium" – sauktu par "Sudraba pogu" -– 2000. gadā iegūta Gada novatoriskākās monētas nominācija; 2001. gadā par kopējo veikumu – "Pasaules radošākā valsts banka" utt.).

Kolekcionāri no dažādiem kontinentiem joprojām par vienu no skaistākajām monētām atzīst mazliet apsūbējušo sudraba "Mildas" pieclatnieku, kura zelta kopiju Latvijas Banka laida apgrozībā sērijas "Pasaules mazākās zelta monētas" ietvaros.

Monētas kā miniatūri mākslas priekšmeti ar Latvijas – Eiropai un Rietumu kultūrai piederīgās kultūrtelpas – mākslinieku iekaltām zīmēm sniedz izvērstu un saistošu vēstījumu pasaulei.

Ramona Umblija

< IEPRIEKŠĒJĀ VĒRTĪBA
dizains: tundra