LAT / ENG / RUS
NĀKAMĀ VĒRTĪBA >

LATVJU DAINAS

"Latvju dainas" ir nosaukums, kādu Krišjānis Barons deva pirmajam pilnīgajam latviešu tautasdziesmu izdevumam, kas viņa kārtojumā iznāca 1894. – 1915. gadā. Laika gaitā šis savulaik strīdīgais nosaukums (vārds "dainas" patapināts no lietuviešu valodas) izvērties par ietilpīgu apzīmējumu, ar kuru mēdzam saprast gan pašu tautasdziesmu tradīciju, gan Barona veikumu, gan spilgtu latviskās identitātes simbolu.

Latviešu tautasdziesmas pieder pie mutvārdu tradīcijas, kas krietni senāka par tās pirmajiem poligrāfiskajiem izdevumiem 19. gadsimtā un pirmajiem rakstveida dokumentējumiem 16. un 17. gadsimtā. Tām raksturīgas vairākas iezīmes, kuras tautas dzejas pētnieki attiecina uz arhaisku poētisko tradīciju. Tāds, piemēram, ir dziesmu maģiskais raksturs un ciešā saikne ar ieražām: liels daudzums latviešu tautasdziesmu ir "rituāla komentāri", kuru uzdevums – organizēt rituāla norisi ģimenes godos vai kalendāra svētkos un izskaidrot veikto darbību maģisko jēgu. Tāpat par senumu liecina tekstu īsums, noteiktā uzbūve un virknēšanas paņēmieni. Katra tautasdziesmu četrrinde trohaja, retāk daktila pantmērā ir saturā nobeigts "momentuzņēmums", kas izsaka kādu novērojumu, atzinumu, pamācību vai izjūtu, apraksta kādu maģisku vai praktisku darbību. Dziedot teksti virknēti divējādi: ieražu dziesmās – saskaņā ar rituāla secību, citos gadījumos – atbilstoši tēmai, tēlam vai pēc atsevišķa vārda. Latvieši pazīst arī dziesmas, kas darinātas pēc Eiropā pazīstamo lirisko dziesmu vai liroepisko balāžu parauga, tomēr par tradīcijas senāko pamatu tiek uzskatīta četrrinžu bezsižetiska virknēšana, tās piesaistot vienai šaura apjoma melodijai. Līdzīgi par senāku nekā daudzviet pazīstamā mīlestības tematika tiek uzskatīta latviešu tautasdziesmu saturiskā saikne ar cilvēka ikdienas gaitām, zemnieka saimniecisko dzīvi. Savukārt latviešu tautasdziesmu mitoloģija atzīta par arhaisku priekšstatu avotu starptautiskajā indoeiropiešu aizvēstures pētniecībā.

Krišjāņa Barona "Latvju dainas" ir līdz šim nepārspēts latviešu tautasdziesmu tradīcijas tekstuāls dokuments, kas līdz mūsdienām glabājas gan oriģinālkartotēkā, gan publicētā grāmatā, kuras 6 sējumi (8 grāmatas) ietver 217 996 dziesmas. Dainu skapis – kartotēka, kurā Barons uzkrāja viņa rīcībā nonākušo – turpat vai visu līdz 19. gadsimta beigām savākto – dziesmu tekstus, atzīts par pasaules mēroga unikālu dokumentāro mantojumu un 2001. gadā iekļauts UNESCO Pasaules atmiņas sarakstā. Skapja atvilktnēs tika radīts arī topošā izdevuma sakārtojums pa nodaļām – tautasdziesmu iedalījuma paraugs, par kuru labāks latviešu folkloristikā nav atrasts. Kārtodams dziesmas pēc tā, kādos gadījumos tauta tās dzied, Barons "Latvju dainu" pirmos trīs sējumus (piecas grāmatas) atvēlējis cilvēka mūža posmiem (bērna gaidīšana, dzemdības, audzināšana, jaunības laiks, precības, precēto sadzīve, vecums, nāve) un atbilstīgiem pārejas rituāliem, no kuriem galvenie – kristības, kāzas un bēres. Mazāk apjomīgi cikli ietilpināti ceturtajā un piektajā sējumā: darba dziesmas, sabiedrības un šķiru attiecību dziesmas, kara dziesmas, gadskārtu svētku dziesmas, mītiskās dziesmas. Bet nerātnās dziesmas atstātas savrup – ierobežoti pieejamā sestajā sējumā. "Latvju dainas" divreiz publicētas atkārtoti; to teksti izmantoti vairākos citos tautasdziesmu izdevumos, ir tapusi arī digitālā versija (dainuskapis.lv), kurā pieejami gan Dainu skapja oriģināllapiņu attēli, gan "Latvju dainās" publicētie teksti.

"Latvju dainām" to tapšanas laikā bija jāveic simbolisks uzdevums – jāpierāda, ka Kurzemes, Vidzemes un Vitebskas guberņas zemnieki ir viena – latviešu – tauta ar savu raksturu, kultūru un pagātni, kas tiesīga cerēt uz patstāvību. Var teikt, ka "Latvju dainu" tapšana bija viens no latviešu nācijas tapšanas pirmajiem soļiem: iesaistoties vienotā darbā – tautasdziesmu pierakstīšanā un nogādāšanā uz vākšanas centriem, veidojās tautas kopības izjūtas aizmetņi. Bet poētisms "dziedātājtauta", ko cittautiešu, tostarp Johana Gotfrīda Herdera, atzinības iedvesmoti, radīja jaunlatvieši, laika gaitā kļuvis par latviešu paštēlu, nozīmīgu visos nacionālajai identitātei kritiskajos vēstures brīžos.

www.dainuskapis.lv

Dace Bula

NĀKAMĀ VĒRTĪBA >
dizains: tundra