LAT / ENG / RUS
< IEPRIEKŠĒJĀ VĒRTĪBA

ŠĶĒRSIELA (1988)

Dokumentāla filma, 89 min. Režisors Ivars Seleckis. Scenārija autors Tālivaldis Margēvičs, režisors un operators Ivars Seleckis, komponists Ivars Vīgners

Šķietami vienkārša un nepretencioza, bet tieši tādēļ iespaidīga filma, kas iekarojusi Eiropas prasīgāko auditoriju, saņemot Eiropas Kinoakadēmijas balvu. Visums koncentrēts vienā ūdenslāsē — vienā priekšpilsētas nomales ieliņā un tās iedzīvotāju likteņos.

Viena no titulētākajām filmām Latvijas kino vēsturē — pilnmetrāžas dokumentālā filma "Šķērsiela" ir saņēmusi ne tikai lokālu atzinību ("Lielais Kristaps"), bet arī Eiropas labākās dokumentālās filmas balvu, kuru piešķir Eiropas Kinoakadēmija, un arī citus starptautiskus apbalvojumus.

"Šķērsiela" ir 800 m garas Rīgas ielas nosaukums (Pārdaugavā); iela filmas radošajai komandai kalpojusi par materiālu precīzam laikmeta un likteņu uzšķērdumam un 1980. gadu izskaņas laika portretējumam. Aiz izteiksmīgajiem filmas tipāžiem — reāliem šīs ielas iedzīvotājiem — ļauts atpazīt ne tikai konkrētus cilvēkus ar to vājībām un rakstura iezīmēm (autori nevairās arī no ironijas), bet arī latviešu tautas dramatiskās likteņgaitas. Filmas tapšanas laiks ir zīmīgs: savas pēdējās dienas "velk" Padomju lielvalsts — PSRS, liberālisms un izteiksmes brīvība, tēmas, par kurām dokumentālajam kino būtu bijis liegts runāt pirms gadiem pieciem, desmit, "Šķērsielā" ieskanas emocionāli un cilvēciski piepildīti. Te viņi ir — "Šķērsielas" iedzīvotāji: Oliņtante, Osis, Rudēvičs, Mārrutku Pēteris, u.c. — ielas "proletariāts" un ielas "jaunie kapitālisti", kuru uzņēmēju darbības spējas izpaužas amplitūdā no kapu pieminekļu biznesa līdz mārrutku burciņu pārdošanas tirgū. Te ir Toļiks — invalīds kopš bērnības, kurš pelna kapeikas, līmēdams kastītes kartonāžas fabrikai, un ilgojas pēc neiespējamā — veselības. Viņš savai mātei dzimis izsūtījumā Sibīrijā. "Uzskatu, ka man dzīves nav bijis," asaras rijot, novēršoties no Ivara Selecka kameras, filmā saka sirmā sieva. Tas ir viens no "Šķērsielas" emocionālajiem tuvplāniem, kādu filmā nav mazums.

Filmas struktūru veido cilvēkstāsti — aizkadra teksts, kurā autori stāsta par šķērsielas iedzīvotājiem, — un intervijas ar tiem. Brīžam interviju autoram un filmas scenāristam Tālivaldim Margēvičam izdodas patiesas sarunas, brīžam "Šķērsielas" veidotāji saglabā savu atsvešināto "novērotāja" skatienu. Taču filmas unikalitāte ir tās daudzveidīgo varoņu un likteņu galerija. Te līdzās ironiskiem, pat anekdotiskiem "kaimiņu nebūšanu" attēlojumiem (teiksim, akmeņkaļa bizness un tā saceltais troksnis tracina viņa kaimiņu), satriec traģisku, dramatisku likteņu tuvplāni — jau minētais Toļiks un viņa māte, arī no latviešu literatūras vēstures padomju laikā izsvītrotā rakstnieka Jāņa Veseļa jauniņās radinieces, vientuļās mātes Daigas stāsts u.c.

Kā filmas caurviju tēlu autori piedāvā meteoroloģiskās zondes ("baloniņa") palaišanas un lidojuma epizodes. Rīgas laiku prognozējot virs Šķērsielas, — tā apgalvots filmā. Savukārt filma "Šķērsiela" ir kļuvusi par to "zondi", kas stāsta par 80. gadu izskaņas Latvijas laiku — brīdi pirms neatkarības atgūšanas.

Pēc desmit gadiem šī pati radošā komanda uzņēma filmas turpinājumu — "Jaunie laiki Šķērsielā".

Ivars Seleckis (1934) latviešu kino darbojas kopš 1963. gada, vairums no viņa filmām (vairāk nekā trīsdesmit) ir tapušas kā spilgti autordarbi; Seleckis ir bijis šo filmu operators un režisors.

Dita Rietuma

< IEPRIEKŠĒJĀ VĒRTĪBA
dizains: tundra