LAT / ENG / RUS

LATVIJAS KULTŪRAS KANONS

Latvijas kultūras kanons līdzīgi kā citās Eiropas valstīs  izveidots kā izcilāko un ievērojamāko mākslas darbu un kultūras vērtību kopums, kas atspoguļo nācijas visu laiku nozīmīgākos sasniegumus kultūrā. Kultūras kanonā iekļautas Latvijas kultūru raksturojošās vērtības dažādās mākslas jomās, ar kurām lepojamies un kurām vajadzētu veidot ikviena Latvijas iedzīvotāja kultūras pieredzes pamatu, nodrošinot piederības izjūtu Latvijai. Kanona diskurss saistāms ar kultūras atmiņas jēdzienu, kas skaidrojams kā cilvēku grupas, noteiktas kultūras pārstāvju kopējas zināšanas noteiktā brīdī. Tādējādi var teikt, ka kanons ir līdzeklis šādas kopējas kultūras atmiņas radīšanai un izplatīšanai. Kanons savā ziņā ir institucionalizēta kultūras atmiņa.

Darbs pie Latvijas kultūras kanona veidošanas tika uzsākts 2007. gada nogalē. Tika izveidotas ekspertu darba grupas septiņās nozarēs (Arhitektūra un dizains, Kino, Literatūra, Mūzika, Skatuves māksla, Tautas tradīcijas, Vizuālā māksla). Šobrīd Kultūras kanona izveide ir noslēgusies un Kultūras kanonu veido 99 kultūras vērtības.

"Kanons un tā veidošanas process man licis vēlreiz secināt, ka mums pieder lielas, lai neteiktu  milzīgas kultūras bagātības, par kuru nozīmi, vēsturi, vērtību diemžēl ne katrs zina. Protams, šajā dinamiskajā, ar jaunu informāciju piesātinātajā laikā zināt pilnīgi visu nav iespējams. Bet, ja kāds vēlēsies uzzināt vairāk par Latvijas kultūras pamatu  un iedziļināties tajā, tad Kultūras kanons viņam šo iespēju dos. Kanons izceļ to, ar ko patiešām varam lepoties, izskaidrojot kādēļ,"  - uzskata Latvijas kultūras kanona patronese, Latvijas Nacionālā mākslas muzeja direktore Māra Lāce, - "Laika distancē arvien vairāk attālinoties no paša kanona veidošanas procesa, mainās arī manas izjūtas par šī pasākuma jēgu un tālāko nozīmi. Ja sākotnēji katras nozares izvēlētie eksperti visai dalītām jūtām piegāja šim uzdevumam, jo profesionāļiem šķita bezjēdzīgi tā preparēt kultūras attīstības gaitu un daudzu radošo personību un izcilo talantu radītās vērtības, tad procesa beigu posmā lielākā daļa iesaistīto atzina darbu pie kultūras kanona veidošanas par interesantu un visai auglīgu nodarbi. Kanona sarakstu veidošanas process bija gana sarežģīts. Nozaru eksperti daudz diskutēja savā starpā, reizēm samērā grūti nonākot līdz izpratnei par kopīgi formulējamām vērtībām. Tas ir labi, jo šķiet, ka tieši šīs diskusijas ir bijušas pats svētīgākais, kas rosināja domas sarežģītās izvērtēšanas virzienā.

Tagad arvien vairāk ir nācies saskarties ar izveidotā kultūras kanona pozitīvo ietekmi uz dažādiem procesiem. Neformālās sarunās pedagogi apliecina, ka saraksts tiekot izmantots kā mācību materiāls. Kāda memoriālā muzeja vadītāja, kuras aprūpējamā personība ir kultūras kanona sastāvdaļa, atzīst, ka pēc iekļaušanas sarakstā ir kļuvis vieglāk runāt ar savu pašvaldību un apliecināt muzeja vērtību. Kāda lieliska mākslinieka tuvinieki, tikai tādēļ, ka autors ir iekļauts kultūras kanonā, ir gatavi nacionālas nozīmes muzejam dāvināt lielu skaitu šī mākslinieka darbu. Grūti atbildēt, vai tas ir maz, vai daudz. Tomēr noteikti vēlos sacīt, ka kultūras kanons dzīvo.

Es kultūras kanonu izjūtu kā pieturzīmes, kā tādus "ceļa stabiņus", kas plašajā kultūras laukā identificē un iezīmē noteiktas vērtības. Tas nebūt nenozīmē, ka jebkurš sabiedrības pārstāvis nevarētu veidot savu kanonu. Mums katram var būt savi priekšstati par vērtību prioritātēm. Kultūras ministrijas inspirētais kultūras kanons ir katras nozares ekspertu redzējums, kas uzrāda atsevišķas kvalitātes katrā kultūras segmentā. Tieši kvalitātes jēdziens man šķiet kā viens no pašiem būtiskākajiem rādītājiem kanona izpratnē, kas neapšaubāmi skatāma kontekstā ar unikalitāti, tautas mentālo redzējumu un tādiem mūsu priekšstatiem, kas izveidojušies ilgākā laika posmā.

Kultūras kanonu nevajadzētu uztvert kā sastingušu un nemainīgu dogmu. Tas ir process, kam vajadzētu atrasties mainībā un attīstībā. Man šķiet, ka kultūras vērtību identifikācija var aizraut visplašāko sabiedrību, rosinot domu apmaiņu un vēlmi izdarīt secinājumus.

Kultūras kanonam pienāktos būt arī mūsu tautas lepnuma zīmei. Tomēr jāatzīst, ka tajā iezīmētās vērtības ir tikai kā tādas "nelielas bāciņas" visā plašajā Latvijas tautas kultūras laukā, kuru nepieciešams apzināt, saglabāt un – galvenais – radoši attīstīt, lai pēc kāda laika mēs varētu kultūras kanonu pārskatīt un nosaukt jaunas radītās un nākamībai saglabājamās vērtības."

projektu atbalsta:



dizains: tundra